Krēta, Festa

Festa atrodas Grieķijas salā – Krētā 60km uz DR no Heraklionas un savulaik bijusi reliģiskais un kultūras centrs Krētā, šeit uzcelta arī otra lielākā valdnieka pils aiz Knosas.

Samarijas aiza, Krēta

18 km garā Samarijas aiza atrodas rietumu Krētā un ir garākā Eiropas aiza. Vietējie Samarijas aizu sauc par  ‘Farangas”, jeb “Varenā aiza”.  Aiza radusies mazai kalnu upītei Lefká Óri tekot un graužot apkārtnes iežus.

Panagia Kera baznīca, Krēta, Grieķija

Panagia Kera (tulkojumā – mūsu kundze Kera) baznīca atrodas Logari, Krētā, Grieķija, 9 km uz DR no Agios Nikolaos pie Kritsa ciemata. Šis 13.gs. viduslaiku baznīcu spīdeklis piesaista gan ar interesanto arhitektūru, gan freskām, kas saglabājušās par spīti laika zobam un atklātas tikai 1971.gaā. Baznīca pilnībā pabeigta tikai 15.gs un ir slavenākais Bizantijas arhitektūras piemineklis Krētā.

Santorini sala, Grieķija

Santorini (Thera, Thira, izrunā [ˈθira]) – vulkāniskas izcelsmes Grieķijas sala Egejas jūrā, ko apjūsmo visi, kas tur nonākuši, vai vēl tikai taisās turp doties, iekļauta daudzu ceļojumu maršrutu grafikos. Baltas mājas zilas jūras fonā, kas raksturīgas Santorini, ir daudz kur Vidusjūras reģionā, bet šai vulkāniskajai saliņai ir kāda īpaša gaisotne. Mājiņām ir vēl kāda raksturīga iezīme – kupoli, bieži vien zili.

Santorīni kaldera, Grieķija

Santorīni kaldera (Caldera),  ir vulkāniskas izcelsmes līča norobežojošie Santorīni stāvie krasti, kas ir galvenais Santorīni apskates objekts līdzās tās skaistajiem ciematiem. Kalderas veidojas vulkāna izvirduma laikā, no tā izmestās lavas.

Rodas sala, Grieķija

Roda ir trešā lielākā Grieķijas sala un lielākā Dodekaneses salu grupā, unno Turcijas krastiem atrodas tikai 17 km. Salā ir 130 000 iedzīvotāji, kas paši salu sauc par “Egejas rozi” un “Divu jūru skūpstu”. Sala ir 1398 km2 liela. Salas reljefu veido zemi kalni, kas klāti mežiem. Klimats subtropisks. Roda ir arī senākā tūrisma indistrijas “pārņemtā” grieķu sala. Ceļojumi šurp tiek organizēti no visas pasaules

Bruņinieku iela, Roda,Grieķija

Grieķija. Vēlies sajusties kā viduslaikos, kad ielās klaudzēja bruņinieku zirgu pakavi? Dodies uz Rodas salu. Ejot pa Bruņinieku ielu, šķiet, tūlīt parādīsies bruņās tērpti vīri – sv. Jāņa ordeņa bruņinieki, kuri ielā esošajās iebrauktuvēs mitinājās un pavadīja savu laiku.

Taureņu ieleja, Roda, Grieķijas salas

Taureņu ieleja Rodā ir viens no iecienītākajiem ceļojumu objektiem. Tā atrodas salas rietumu daļā, netālu no Kalopetras klostera, ~ 27 km no Rodas pilsētas. Šeit, zaļā ielejā ierīkots dabas rezervāts, kas pavasaros un rudeņos ir pilns taureņiem (Quadripunctaria Poda). Cauri ielejai tek Pelekanosas upe uz kuras izveidojušies nelieli, gleznaini ūdenskritumi. Slavena ieleja kļuva 1950-tajos gados, kas noveda pie taureņu skaita samazinājuma.

Lindos ciemats Rodā, Grieķija

Lindosu (Grieķija) dibināja dorieši 10.gs, sv. Jāņa ordeņa laikā tā izauga par ievērojamu Rodas pilsētu. Ciemats atrodas 50 km uz DA no Rodas pilsētas un tajā ir 1000 iedzīvotāju. Lindos ciematā, ko vainago akropole, redzami gotikas, Bizantijas, Tuvo Austrumu arhitektūras stili. 

Monolīts (pils un ciemats), Roda

Aptuveni 70 km uz DR no Rodas pilsētas atrodas kāds ciemats ar interesantu nosaukumu – Monolīts. Monolītas klints galā 1480. gadā sv. Jāņa ordenis uzcēla venēciešu pili, lai apkārtni aizsargātu no pirātiem, no tā arī cēlies vietas nosaukums. lai nokļūtu pilsdrupās, jārēķinās ar krietnu kāpienu.